Ja esi kādreiz saskāries ar kvadrātveida režģi, kur ātri jāatrod skaitļi augošā secībā, iespējams, tā bija Šultes tabula. No pirmā acu uzmetiena tā šķiet pavisam vienkārša, taču aiz šīs vienkāršības slēpjas metode, kas gadu desmitiem pārbaudīta psiholoģijā un izglītībā. Šultes tabulas vēsture sākas 20. gadsimta vidū — ar zinātnisku eksperimentu, kas aizsāka tās izplatību visā pasaulē.
Pirmajā brīdī tā var nešķist kā spēle ierastajā izpratnē — nav ne grafikas, ne noteikumu, ne pretinieku. Tikai režģis un skaitļi. Tomēr tieši šajā vienkāršībā slēpjas spēks. Šultes tabula jau sen kļuvusi par loģisko spēļu pasaules sastāvdaļu un pelnīti tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem vingrinājumiem uzmanības trenēšanai. Lai saprastu tās vērtību, ir vērts atgriezties pie pašiem sākumiem.
Šultes tabulas vēsture
Šultes tabulu pirmoreiz 1962. gadā ierosināja vācu psihiatrs un psihologs Valters Šulte. Viņš dzimis 1910. gadā Frankfurtē pie Mainas un studējis medicīnu savas dzimtās pilsētas universitātē. Jau 1934. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju un pēc tam turpināja zinātnisko darbu Hansa Bergera — elektroencefalogrāfijas pioniera — vadībā. Viņš strādāja Jēnā, Vēfilē un Gīterslo, ieņemot vadošus amatus psihiatriskajās iestādēs.
1960. gados Šulte kļuva par profesoru un vadīja Tībingenes universitātes neirologijas klīniku. No 1965. līdz 1967. gadam viņš vadīja Vācijas nodaļu Starptautiskajā epilepsijas apkarošanas līgā (ILAE), bet 1968. gadā tika ievēlēts par Leopoldīnes akadēmijas — vecākās Vācijas zinātņu akadēmijas — locekli.
Sākotnēji tabula tika izveidota kā psihodiagnostisks instruments — nevis spēlei, bet lai pētītu pacientu uzmanības noturību. Metode izrādījās vienkārša, vizuāli saprotama un efektīva koncentrēšanās līmeņa noteikšanai pat noguruma gadījumā.
Pirmie publikācijas par Šultes metodi parādījās 1960. gadu Vācijas zinātniskajā vidē. Vingrinājums ātri izplatījās klīnikās, kur to izmantoja kā daļu no kognitīvās diagnostikas. Vēlāk par to ieinteresējās arī pedagogi un psiholingvistikas speciālisti. Viņi atklāja, ka regulāri vingrinājumi ar Šultes tabulu pozitīvi ietekmē teksta uztveres ātrumu — īpaši bērniem un pusaudžiem ar mācīšanās grūtībām.
Pamazām Šultes tabula pārsniedza zinātniskās vides robežas un sāka tikt izmantota izglītībā un ikdienas praksē. To lietoja gan skolotāji skolās, gan oftalmologi — arī perifērās redzes treniņiem. Īpaši plaši to izmanto ātrlasīšanas kursos: tabula kļuva par vienu no pamata rīkiem acu sagatavošanai teksta uztverei blokos, nevis burtu pa burtam. Tāpat to izmantoja kā ātru veidu, kā novērtēt pašreizējo uzmanības līmeni — piemēram, pirms nodarbībām vai kognitīvas slodzes.
Gadu gaitā Šultes tabula ne tikai nezaudēja aktualitāti, bet arī ieguva daudzas digitālas versijas. Jau 1990. gados parādījās pirmās datorprogrammas — ar iespēju izvēlēties režģa izmēru un noteikt laika ierobežojumus. Mūsdienās šie vingrinājumi ir pieejami viedtālruņos un planšetdatoros: papildus cipariem ir arī tabulas ar burtiem, simboliem un krāsām, kā arī dažādi grūtības līmeņi.
Interesanti fakti
- Vairākās Vācijas skolās Šultes tabulu izmanto pirms pārbaudes darbiem vai stundu sākumā — kā līdzekli uzmanības ātrai aktivizēšanai un koncentrēšanās spēju veicināšanai. Šāds īss iesildīšanās vingrinājums palīdz skolēniem ātrāk ieiet darba režīmā.
- Šultes tabulas popularitāte iedvesmojusi entuziastus rīkot neoficiālus ātruma sacensības. Daži dalībnieki klasisko 5×5 režģi izpilda mazāk nekā 5 sekundēs — internetā atrodami video ar šādiem rezultātiem, lai gan oficiālu rekordu nav.
- Šultes tabulu bieži izmanto ātrlasīšanas kursos. Pēc pasniedzēju pieredzes, jau 10–15 minūtes treniņa dienā 2–3 nedēļu laikā spēj ievērojami palielināt lasīšanas ātrumu — vidēji par 20–30 %. Lai gan šie dati nav zinātniski apstiprināti, metodes efektivitāte praksē atkārtoti pierādīta.
- Interesi par Šultes tabulu izrādījuši arī militārie dienesti. Vairākās valstīs tā tiek iekļauta atlases testos pilotu un gaisa satiksmes dispečeru kandidātiem — profesijām, kurās īpaši svarīgi ir ātri pārslēgt uzmanību un apstrādāt vizuālo informāciju.
- Ir vairāki Šultes tabulas varianti, un katrs no tiem paredzēts konkrētu kognitīvo prasmju attīstīšanai. Piemēram, Gorbova–Šultes modifikācija ietver pārmaiņus sarkanus un melnus skaitļus — tas prasa nepārtrauktu uzmanības pārslēgšanu starp krāsām. Vienā no versijām cipari tiek aizstāti ar burtiem — šāds formāts īpaši piemērots atmiņas un vizuālās uztveres treniņiem. Vēl viens tips ir tabulas ar krāsainām šūnām — tās palielina koncentrēšanās slodzi un padara uzdevumu ievērojami dinamiskāku.
Laika gaitā Šultes tabula kļuvusi par klasiku uzmanības treniņu vidū. Tās formāts neprasa paskaidrojumus — pietiek ar vienu skatienu, lai saprastu būtību. Tas ir rets gadījums, kad forma un funkcija tik precīzi saskan. Tās popularitātes noslēpums slēpjas ne tikai vienkāršībā, bet arī praktiskajā ieguvumā. Tā palīdz koncentrēties pirms uzdevuma, mazināt garīgo spriedzi vai ātri pārslēgties starp darbībām. Dažas minūtes dienā — un uzmanība kļūst asāka. Pamēģini pats — bez maksas un bez reģistrācijas!