Mancala tiešsaistē, bezmaksas

Mankala ir viena no senākajām galda spēlēm cilvēces vēsturē. Gadsimtiem ilgi tā tiek spēlēta Āfrikā, Centrālamerikā, kā arī Dienvidu un Dienvidaustrumu Āzijas valstīs. Šajos reģionos tā ir tikpat populāra kā šahs Rietumos un tikpat daudzveidīga kā kāršu spēles. Tās saknes meklējamas senajās lauksaimniecības kultūrās un kalendāra ciklos.

Tā nav viena konkrēta spēle, bet vesela spēļu saime, ko vieno līdzīgs spēles laukuma izkārtojums, taču kas atšķiras pēc noteikumiem, bedrīšu skaita un stratēģijām. Omveso, bao, vari, “sēklu spēle” — tās visas ir populāras mankalas variācijas. Šobrīd vispazīstamākā versija ir kalah — amerikāņu adaptācija, ko 1950. gados izstrādāja Viljams Džūliuss Čempions juniors.

Spēles vēsture

Mankalas spēles laukums — rindas ar tukšām bedrītēm, kurās liek sēklas vai akmentiņus — neizbēgami raisa asociācijas ar lauksaimniecību. Nav nejaušība, ka šādas spēles bija īpaši izplatītas senajās agrajās kultūrās ar attīstītu lauksaimniecību.

Arheologi vēl nav vienojušies par precīzu mankalas izcelsmi. Spēļu dēļi un attēlojumi atrasti Senajā Ēģiptē, Sīrijā, Sudānā un Dienvidaustrumu Āzijas valstīs. Tomēr visvairāk arheoloģisko atradumu atklāti Ziemeļāfrikā, Nīlas ielejā. Tur, uz tempļu kolonnām, sarkofāgiem, akmens lauskām un pat ziloņkaula priekšmetiem atrasti ar roku grebti spēles laukumi. Senākie no tiem datējami ar 9.–10. gadsimtu p.m.ē., padarot mankalu par vienu no senākajām zināmajām spēlēm pasaulē.

Daži pētnieki pat saista mankalas elementus ar rituāliem un upurēšanas ceremonijām, kur sēklu skaitīšanai bija simboliska nozīme.

Tā kā “mankala” ir arābu vārds, pastāv teorija, ka šo spēļu saime cēlusies Tuvajos Austrumos un vēlāk izplatījusies Āfrikā un Austrumāzijā. Galvenais arguments par labu šai teorijai ir mankalas pieminēšana senos reliģiskos tekstos arābu valodā.

Āzijā tai bija citi nosaukumi: congkak, dakon, makaotan, aggalakang, lamban. Āfrikā — tādi nosaukumi kā bawo, omweso, endodoi, adi, hus, kale, ndoto, soro un vēl desmitiem citu. Sarežģītākā spēles versija — bao — ir izplatīta Tanzānijā un Kenijā, Austrumāfrikā.

Amerikas kolonizācijas laikā (16.–17. gadsimtā) mankala kopā ar afrikāņu vergiem nokļuva jaunajā kontinentā. Tur tā iedzīvojās Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidamerikas ziemeļos, kļūstot pazīstama kā wari vai Amerikas mankala. ASV tika radītas arī komerciālas spēles versijas ar plastmasas paplātēm un krāsainiem stikla akmentiņiem — gan mājas lietošanai, gan izglītībai.

Eiropā spēle kļuva pazīstama 17. gadsimtā, īpaši britu tirgotāju aprindās, taču laika gaitā to nomainīja citas spēles. Mūsdienās tā saglabājusies tikai dažos reģionos, piemēram, Baltijas valstīs, kur tā pazīstama ar vācu nosaukumu Bohnenspiel — “pupiņu spēle”.

Kopš 21. gadsimta sākuma mankala atkal piedzīvo atdzimšanu: to izmanto izglītībā, bērnu attīstības programmās, digitālajās versijās un mobilajās lietotnēs. To aktīvi popularizē arī kultūras centri kā daļu no nemateriālā kultūras mantojuma. 2020. gadā UNESCO atzina bao spēli par nozīmīgu Austrumāfrikas kultūras identitātes sastāvdaļu.

Interesanti fakti

• Pasaulē ir vairāk nekā 200 dokumentētu mankalas variantu. Tie atšķiras pēc bedrīšu skaita, figūriņām, sēklu iegūšanas mehānikas, punktu skaitīšanas un gājiena virziena.
• Daudzās kultūrās netika izmantoti īpaši spēles dēļi — bedrītes tika iegrebtas tieši zemē, smiltīs, tempļu sienās, akmeņos vai pat koku stumbros. Šādas “lauka” versijas bija praktiskas klejotājiem un karavīriem.
• Daudzi mankalas veidi ir lieliski piemēroti bērnu skaitīšanas un loģiskās domāšanas attīstīšanai. Dažos reģionos to oficiāli izmanto bērnudārzos kā izglītojošu metodi.
• Daudzās Āfrikas un Āzijas kultūrās spēli saistīja ar ražas dieviem, dzīves un nāves ciklu un saules ritmiem. Tanzānijā un Madagaskarā uzskatīja, ka mankala “māca pacietību un pazemību”.
• Senās Ēģiptes 12. dinastijas faraonu kapenēs (ap 1800. gadu p.m.ē.) atrasti priekšmeti ar iegrebtām bedrītēm, kas līdzinās mankalas spēles laukumiem. Tas padara to par vienu no senākajām spēlēm ar zināmu materiālu pierādījumu.
• Ganas, Tanzānijas, Nigērijas un citu valstu reģionos notiek turnīri — arī starp skolēniem. Uzvarētāji bieži nesaņem naudu, bet gan sēklas, rīsa maisus vai zemi, uzsverot saikni ar lauksaimniecības kultūru.

Apguvis noteikumus un pamatstratēģiju, vari droši sākt — mankala tevi gaida! Spēlē tiešsaistē, bez maksas un bez reģistrācijas.

Visas mankala variācijas tiek spēlētas divatā — uz spēles laukuma, kas parasti ir sadalīts divās rindās. Viena puse pieder pirmajam spēlētājam, otra — otrajam. Kā spēles kauliņi tiek izmantotas sēklas, krāsaini oļi vai krelles. Katra bedrīte norāda tajā esošo oļu skaitu: tukša — nulle, ar vienu oli — viens, ar diviem — divi, un tā tālāk.

Klasiskajā kalahā ir 12 mazas bedrītes: pa 6 katrā pusē, taču citās versijās to skaits var atšķirties. Lai izvairītos no pārpratumiem, apskatīsim tieši kalahu — vispopulārāko un visplašāk izplatīto mankala paveidu.

Kalahā katram spēlētājam ir sešas bedrītes, kas novietotas pretī pretiniekam. Spēles laukuma malās ir divi lieli padziļinājumi oļu uzkrāšanai — tie tiek saukti par “kalahām”, tāpat kā pati spēle. Sākotnējo oļu skaits var atšķirties, bet klasiskajā versijā to ir 48: katrā no 12 bedrītēm pa 4.

Spēles sākums notiek šādi:

• Izlozē tiek noteikts, kurš veiks pirmo gājienu.
• Pirmais spēlētājs izvēlas kādu no savām 6 bedrītēm un paņem no tās 4 oļus.
• Savāktie oļi tiek izdalīti pretēji pulksteņrādītāja virzienam visās nākamajās bedrītēs, ieskaitot savu kalahu un izlaižot pretinieka kalahu.

Ja gājiens tiek veikts no bedrītes, kurā ir vairāk nekā 12 oļi, tie tiek izdalīti pa visu laukumu aplī, un cikla beigās viens akmentiņš tiek ievietots arī sākotnējā bedrītē. Ja gājiens nebeidzas spēlētāja kalahā, gājiens pāriet pretiniekam.

Lai uzvarētu spēlē, ir jāsavāc vairāk nekā puse no kopējā oļu skaita. Oļus var iegūt divos veidos:

• Ar vienkāršu gājienu līdz savai kalahai (vai tālāk), kur akmentiņš paliek vietā. Šādā gadījumā iespējama tikai viena iegūšana.
• Pēdējo akmentiņu ieliekot tukšā bedrītē savā rindā — ja pretējā bedrītē pretiniekam ir oļi. Tad tos visus var savākt un ievietot savā kalahā.

Atkārtotu gājienu drīkst veikt, ja iepriekšējais beidzas kalahā. Spēle beidzas, kad viens no spēlētājiem savāc vairāk nekā pusi no visiem oļiem vai kad visas bedrītes vienā rindā kļūst tukšas.

Padomi spēlei

Mankala ir diezgan intuitīva spēle, kur uzvara tiek gūta nevis ar sarežģītu stratēģiju, bet gan ar vērību un koncentrēšanos. Viena no zināmākajām taktikām ir tā sauktā “pīrāga likums”, kas izlīdzina izredzes uz uzvaru strīdīgās situācijās. Saskaņā ar šo likumu pēc pirmā gājiena otrs spēlētājs var samainīties vietām ar pirmo un iegūt uzvarošu pozīciju. Tādēļ nav īpašas jēgas sākt spēli ar tūlītēju oļu iegūšanu kalahā.

Turklāt, ja izlozē jums tiek piešķirts pirmais gājiens, varat izmantot šo priekšrocību un paņemt visus oļus no kreisākās bedrītes. Pēc gājiena beigām jūs varēsiet nekavējoties izdarīt otru gājienu un liegt pretiniekam tādu pašu iespēju!