Mahjong tiešsaistē, bezmaksas

Neskatoties uz Mahjong Solitaire pasaules popularitāti datoros, kuru daudzās valstīs biežāk sauc vienkārši par Mahjong, tā parādīšanās vēsture joprojām ir maz zināma un daudzējādā ziņā pārsteidzoša. Šī spēle izceļas starp citām mīklām ar unikālu seno ķīniešu tradīciju un mūsdienīga digitālā formāta kombināciju. Sākotnēji vārds «Mahjong» (麻將) attiecās uz populāru kauliņu spēli, kas radās Ķīnā 19. gadsimta otrajā pusē, Cjinu dinastijas (清朝) laikā, un ātri kļuva par pilsētnieku ikdienas kultūras sastāvdaļu. Tomēr Rietumos un daudzās citās valstīs šis nosaukums vispirms nostiprinājās tieši datoru solitērā — neatkarīgā loģikas spēlē vienam cilvēkam, kas mantoja kauliņus un simboliku, bet ne oriģinālās spēles noteikumus.

Ķīniešu kauliņu vizuālā estētika ar hieroglifiem, pūķiem un bambusa rakstiem padarīja spēli par sava veida universālu valodu, kurai nebija nepieciešams tulkojums, un tieši tas palīdzēja tai iegūt atzinību visā pasaulē. Mūsdienās Mahjong stāv līdzās Klondike un Mīnu meklētājam, veidojot digitālo klasiku personālo datoru laikmetā. Tās vēsture ir ceļš no eksperimentālas programmas mācību datorā līdz visuresošai izklaidei miljoniem ierīču. Tālāk mēs izsekosim, kā radās Mahjong, kādas pārmaiņas tas piedzīvoja un kādi interesanti fakti pavada tā ceļu.

Mahjong vēsture

Izcelsme un autors

Lai saprastu, kā Mahjong pārvērtās par pasaules fenomenu, ir vērts atgriezties pie tā pirmsākumiem. Mūsdienu Mahjong versiju pirmo reizi 1981. gadā izveidoja amerikāņu programmētājs Brodijs Lokards (Brodie Lockard) uz PLATO datoru sistēmas. Lokards, Stenfordas students un talantīgs vingrotājs, piedzīvoja traģisku negadījumu: treniņa laikā viņš guva smagu mugurkaula traumu un palika paralizēts zem kakla. Neskatoties uz tik nopietnām sekām, viņš neatteicās no vēlmes programmēt un meklēt jaunus radošuma veidus.

Ilgstošās ārstēšanās laikā slimnīcā Lokards uzstāja, lai viņa palātā uzstādītu PLATO termināli. Pateicoties tam, viņš varēja turpināt darbu pie datora, izmantojot īpašu kociņu, ko turēja mutē ievades veikšanai. Šāds mijiedarbības veids prasīja milzīgu pacietību un piepūli, taču tieši tas ļāva Lokardam īstenot savas ieceres.

Pēc Lokarda atmiņām, ideja par nākotnes spēli radās, vērojot citus pacientus: slimnīcā viņi it kā kārtoja sava veida solitēru no tradicionālā Mahjong kauliņiem, būvējot piramīdveida konstrukciju, kas atgādināja «bruņurupuci». Šī nodarbe ieinteresēja Lokardu, un viņš nolēma pārnest ideju digitālajā vidē, izveidojot datorizētu mīklas variantu. Tā radās viņa spēle — Mah-Jongg, nosaukta par godu klasiskajam ķīniešu Mahjong (麻將), kura simboli un attēli tika izmantoti virtuālo kauliņu noformējumam. Vēsturisku pierādījumu šāda solitēra pastāvēšanai nav atrasts, taču šis stāsts kļuva par pamatu leģendai par datoru Mahjong izcelsmi.

Pirmā Mah-Jongg versija darbojās uz PLATO tīkla platformas, atbalstīja vadību caur skārienekrānu CDC-721 un tika izplatīta brīvi, bez komerciāliem ierobežojumiem. 1980. gadu sākumam tas bija īsts jauninājums: Mahjong kļuva par vienu no pirmajām datoru spēlēm, kurās tika izmantoti skārienvadības elementi, paredzot interaktīvo tehnoloģiju nākotnes attīstības virzienu.

Komerciālie panākumi

Nākamais svarīgais posms Mahjong attīstībā notika 1986. gadā, kad uzņēmums Activision izdeva pirmo komerciālo spēles versiju ar nosaukumu Shanghai personālajiem datoriem un mājas konsolēm. Projektā piedalījās pats Brodijs Lokards, bet producenta lomā bija Breds Fregers (Brad Fregger), kurš spēlēja galveno lomu idejas pārvēršanā par masu produktu.

Spēle iznāca uzreiz vairākās populārās platformās — IBM PC, Amiga Computer, Macintosh, Atari ST un Apple IIGS. Macintosh versiju izstrādāja pats Lokards, bet pārnesumu uz Apple IIGS veica programmētājs Ivans Manlijs (Ivan Manley) ar Fregera līdzdalību.

Shanghai strauji ieguva popularitāti: pēc aplēsēm, pasaulē tika pārdoti aptuveni 10 miljoni eksemplāru, kas tajā laikā tika uzskatīts par milzīgu panākumu galda mīklai. Faktiski šī spēle pārvērta Mahjong no eksperimenta par globālu fenomenu un nostiprināja to kā patstāvīgu žanru.

Nosaukums Shanghai kļuva par Activision reģistrētu preču zīmi, tāpēc citiem izdevējiem, kas radīja līdzīgas mīklas, nācās meklēt alternatīvus nosaukumus. Rezultātā ikdienas lietošanā nostiprinājās vispārīgais nosaukums «Mahjong», un ar laiku tas sāka asociēties galvenokārt ar datoru solitēru. Tradicionālā galda spēle tajā pašā laikā saglabāja savu vietu kultūrā, taču daudziem cilvēkiem dažādās valstīs pirmā vārda pieminēšana raisīja digitālās mīklas tēlu.

Tomēr, pateicoties Shanghai panākumiem, Mahjong ātri izplatījās ar dažādiem nosaukumiem — Mahjong Solitaire, Mahjongg, Shanghai Solitaire, Mah Jong — un kļuva pieejams daudzās platformās, sākot no mājas datoriem un spēļu konsolēm līdz pirmajām portatīvajām ierīcēm. Tā sākās īsta žanra ekspansija, kas padarīja to par daļu no 20. gadsimta beigu spēļu kultūras.

Izplatība un variācijas

1980. gadu beigās Mahjong izgāja ārpus mājas datoru robežām un pat iekļuva arkādes izklaides jomā. 1989. gadā Japānas uzņēmums Tamtex (タムテックス) uz arkādes automātiem prezentēja oriģinālu variāciju ar nosaukumu Shisen-Sho. Atšķirībā no Mahjong, šeit kauliņi tika kārtoti nevis daudzslāņainā piramīdā, bet uz plaknes, un noteikumi arī bija citādi: pāri tika noņemti ne tikai pēc zīmējumu sakritības, bet arī, ja tos bija iespējams savienot ar noteiktas formas līniju. Šāda pieeja atvēra spēlētājiem citu mīklas tipu un kļuva par veselas spēļu saimes prototipu, kas vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu «Mahjong Connect». Shisen-Sho parādīšanās parādīja, ka interese par Mahjong pastāv arī Āzijā: neskatoties uz plašo tradicionālās vairāku spēlētāju versijas izplatību, spēlētāji ar prieku pieņēma jaunus formātus.

Nākamais svarīgais solis notika 1990. gadā, kad spēle tika iekļauta slavenajā Microsoft Entertainment Pack kolekcijā priekš Windows 3.x. Tajā bija iekļauts solitērs ar nosaukumu Taipei, ko miljoniem personālo datoru lietotāju novērtēja par vienkāršību un skaidrību. Daudziem Windows īpašniekiem tieši Taipei kļuva par pirmo iepazīšanos ar Mahjong, un pats žanrs nostiprinājās kā «biroja izklaides klasika». Vēlāk Microsoft turpināja tradīciju: Windows Vista un Windows 7 premium izdevumos bija iepriekš instalēta uzlabota versija ar nosaukumu Mahjong Titans, kas galīgi nostiprināja spēli digitālajā ikdienā.

Paralēli komerciālajiem izlaidumiem aktīvi attīstījās entuziastu kustība, kas radīja bezmaksas Mahjong realizācijas dažādām sistēmām. 1990. gados spēles versijas parādījās arī UNIX tipa operētājsistēmu vidē. Piemēram, Mahjongg bija daļa no standarta spēļu komplekta GNOME darbvirsmas videi, bet līdzīga realizācija KMahjongg tika piedāvāta KDE lietotājiem. Šie projekti palīdzēja padarīt Mahjong pieejamu ne tikai Windows un konsoles lietotājiem, bet arī atvērtā pirmkoda programmatūras kopienai.

Līdz 2000. gadu sākumam spēle bija kļuvusi par īstu universālu formātu: Mahjong varēja sastapt praktiski jebkurā operētājsistēmā un ierīcē, sākot no mājas datoriem un klēpjdatoriem līdz spēļu konsolēm un pirmajām mobilajām platformām. Šajā periodā tas galīgi nostiprināja savu statusu kā «digitālā klasika», kļūstot par vienu no tām spēlēm, kas pavadīja lietotājus visur, neatkarīgi no tā, kādu ierīci viņi izmantoja.

Pasaules atzinība

Pamazām Mahjong pārtapa ne tikai par populāru datoru spēli, bet arī par īstu kultūras fenomenu. Eiropā un ASV tas ieņēma stabilu vietu mājas izklaidēs līdzās puzlēm, krustvārdu mīklām un kāršu solitēriem. Tā panākumus izskaidroja vienkāršo noteikumu un gandrīz meditatīvā spēles procesa kombinācija: pat īsa partija ļāva novērsties no rūpēm un koncentrēties uz mierīgu kauliņu raksta izjaukšanu.

Krievijā spēle plaši izplatījās 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā un ātri kļuva par ierastu izklaidi plašam lietotāju lokam. Daudziem Krievijas lietotājiem šis solitērs bija pirmā iepazīšanās ar vārdu «Mahjong», un tikai vēlāk viņi uzzināja, ka ar to pašu nosaukumu pastāv tradicionāla galda spēle ar pilnīgi citiem noteikumiem un formātu.

Japānā un Ķīnā arī datorspēle Mahjong kļuva pazīstama, bet tur to skaidri nošķīra no klasiskās spēles. Japānas tradīcijā elektroniskais solitērs ieguva nosaukumu Shanghai, kas bija tieši saistīts ar Activision hītu. Savukārt Ķīnā tas vairāk tika uztverts kā mūsdienīga digitāla pazīstamu simbolu un kauliņu adaptācija, nevis kā patstāvīga alternatīva tradicionālajai galda spēlei.

Laika gaitā tirgū parādījās simtiem Mahjong variāciju, kas atšķīrās gan nosaukumos, gan vizuālajā noformējumā. Līdzās klasiskajiem komplektiem ar hieroglifiem un pūķiem tika izdotas tematiskas kolekcijas: kauliņi ar augļiem, karogiem, zodiaka zīmēm, dzīvniekiem vai svētku simboliem. Šīs versijas padarīja spēli vēl pieejamāku dažādām vecuma grupām un kultūrām, ļaujot katram atrast sev tīkamu noformējumu.

Mahjong popularitāte nemazinājās arī 21. gadsimtā. 2010. gados tiešsaistes spēle Mahjong Trails iekļuva starp ienesīgākajām lietotnēm Facebook platformā, piesaistot miljonus spēlētāju visā pasaulē. Klasiskais Mahjong joprojām ir daļa no standarta programmu komplekta vairākās operētājsistēmās un ir iepriekš instalēts daudzās ierīcēs. Turklāt spēle sen ir pārsniegusi personālo datoru robežas: šodien to var sastapt viedtālruņos, planšetdatoros, spēļu konsolēs un pat neparastās ierīcēs. Nav nejauši, ka jokojot saka — Mahjong ir visur, sākot no viedpulksteņu ekrāniem līdz mūsdienīgu ledusskapju skārienpaneļiem.

Šo panākumu izskaidro spēles universālums. Tā neprasa valodas zināšanas, sarežģītas instrukcijas vai īpašu sagatavošanos: pietiek ar uzmanību un pacietību. Tāpēc Mahjong joprojām ir saprotams un pievilcīgs dažāda vecuma un kultūru cilvēkiem, apvienojot spēlētājus visā pasaulē.

Interesanti fakti par Mahjong

• Mīkla no matemātikas skatpunkta. No pirmā acu uzmetiena Mahjong šķiet vienkārša izklaide, taču no matemātikas skatpunkta tas ir daudz sarežģītāks. Pētījumi informātikas jomā parādīja, ka Mahjong izspēles uzdevums pieder NP-pilno problēmu klasei. Tas nozīmē, ka nav zināms efektīvs algoritms, kas garantētu risinājuma atrašanu jebkuram izkārtojumam saprātīgā laikā. Citiem vārdiem sakot, ir ārkārtīgi grūti iepriekš noteikt, vai konkrēto «bruņurupuci» varēs pilnībā atrisināt.
• Popularitāte biroja darbinieku vidū. 1990. un 2000. gados Mahjong kļuva par vienu no tipiskākajām «biroja» spēlēm līdzās Klondike un Mīnu meklētājam. Pēc aptaujām, kas tika veiktas ASV un Apvienotajā Karalistē, apmēram 35% darbinieku atzina, ka vismaz reizi to ir palaiduši savā darba datorā — īsai pauzei vai acu atpūtai. Laika gaitā spēle nostiprinājās kolektīvajā apziņā kā raksturīga agrīnās digitālās ēras iezīme: tāpat kā Klondike un Mīnu meklētājs, tā kļuva par daļu no veidojošās datoru kultūras, kur īsas «casual» izklaides ieņēma īpašu vietu.
• Milzīgs iespējamo izkārtojumu skaits. Izmantojot visas 144 kauliņus, iespējamo Mahjong izkārtojumu skaitu aprēķina ar formulu 144! / (4!)^36. Iegūtā vērtība ir tik liela, ka tās pieraksts aizņem vairāk nekā divus simtus ciparu. Šī skaitļa mērogu ir grūti pat iedomāties: tas ir nesalīdzināmi lielāks par smilšu graudiņu skaitu visās Zemes pludmalēs vai pat ūdens pilienu daudzumu pasaules okeānos. Šāda milzīga dažādība padara katru jaunu Mahjong partiju unikālu, un identiska izkārtojuma sastapšanas iespēja ir praktiski nulle.
• Aptuveni 3% izkārtojumu nav atrisināmi. Pētnieki, analizējot miljoniem Mahjong partiju, konstatēja, ka ne katrs izkārtojums ir pilnībā atrisināms. Pārbaudot vairāk nekā 10 miljonus spēļu ar klasisko «bruņurupuča» izkārtojumu, izrādījās, ka aptuveni 3% izkārtojumu nav iespējams atrisināt. Tas nozīmē, ka visus kauliņus noņemt līdz galam nav iespējams, pat ja spēlētājs redz paslēptos apakšējo slāņu elementus un viņam ir visa informācija. Šī īpatnība padara spēli vēl interesantāku: dažkārt neveiksmi izskaidro nevis kļūdas vai aprēķinu neprecizitātes, bet gan pati izkārtojuma struktūra. Mīklu cienītājiem tas atgādina, ka Mahjong ne vienmēr reducējas tikai uz uzmanību un loģiku — tajā pašā dabā ir ielikta arī nejaušības un matemātiskā sarežģītība.
• Jaunas versijas un adaptācijas. Mahjong panākumi radīja daudzus atvasinājumus. Papildus klasiskajai viena spēlētāja piramīdas versijai parādījās varianti ar sacensību režīmu — piemēram, uz laiku vai punktiem —, kā arī pāru versijas, kur divi spēlētāji pamīšus noņem kauliņus no kopējā laukuma. Laika gaitā pat radās turnīri ātrai izspēlei, lai gan tie nekad neieguva tik stingru organizāciju kā šaha vai sporta sacensības. Tika izstrādāti simtiem tematisku izkārtojumu papildus «bruņurupucim»: «siena», «tornis», «zirneklis», «pūķis» un daudzi citi, kas atšķīrās pēc konstrukcijas formas un sarežģītības līmeņa. Interesanti, ka japāņu spēle Shisen-Sho kļuva par atsevišķa žanra pamatu, kas pazīstams kā «Mahjong Connect», bet mūsdienu trīsdimensiju interpretācijas, piemēram, Mahjong Dimensions, piedāvā pārus noņemt jau telpiskā kubā. Tādējādi Mahjong turpina attīstīties, piedāvājot kaut ko jaunu gan iesācējiem, gan pieredzējušiem spēlētājiem.

Noieta ceļš pārvērta Mahjong no ziņkārīga jaunuma par neatņemamu spēļu kultūras sastāvdaļu. Tas apvienoja sevī galda loģisko spēļu iezīmes un digitālā laikmeta priekšrocības. Mahjong vēsture rāda veiksmīgu kultūras adaptācijas piemēru: ķīniešu spēļu motīvi kļuva saprotami un tuvi cilvēkiem visā pasaulē caur vienkāršu un aizraujošu solitēru. Mūsdienās šo spēli novērtē ne tikai kā relaksācijas veidu, bet arī kā uzmanības, atmiņas un stratēģiskās domāšanas treniņu. Mahjong ir kļuvis par sava veida «intelektuālo atpūtu» — laiks, kas pavadīts izjaucot sarežģītu piramīdu, nemanot paskrien, bet smadzenes saņem noderīgu vingrinājumu.

Uz strauji mainīgo spēļu tendenču fona Mahjong ir pieprasīts jau vairākas desmitgades. Tā vienkāršie noteikumi un vienlaikus dziļums padara spēli pievilcīgu ļoti dažādiem cilvēkiem. Mahjong vienlīdz labi der gan īsai pauzei darbā, gan ilgākai vakara atpūtai. Var droši teikt, ka Mahjong ir ieņēmis savu vietu starp klasiskajām intelektuālajām spēlēm — no šaha un Sudoku līdz kāršu solitēriem. Iepazīstoties ar tā vēsturi un īpatnībām, nevilšus rodas vēl lielāka cieņa pret šo spēli.

Pietiek tikai vienreiz izmēģināt Mahjong, un spēle vairs nelaiž vaļā. Tajā pārsteidzošā veidā apvienojas pirmo soļu vienkāršība un dziļums, kas atklājas tikai ar laiku. Katrs izkārtojums ir mazs pārbaudījums, kurā ir vieta intuīcijai, uzmanībai un veiksmīgai izvēlei. Pamazām spēlētājs pamana, ka atgriežas pie Mahjong atkal un atkal: koncentrēšanās sajūtas, atrastā pāra prieka un mierīgā ritma dēļ, kurā laiks it kā palēninās. Tieši tajā slēpjas tā pievilcīgais spēks. Tālāk mēs aplūkosim spēles noteikumus un dalīsimies ar padomiem, kas palīdzēs izbaudīt procesu jau no pirmajām partijām.

Mahjong Solitaire ir loģikas spēle vienam spēlētājam, kuras mērķis ir noņemt visas kauliņus (tos sauc arī par flīzēm vai plāksnītēm) no spēles laukuma, pa pāriem tos savienojot. Spēlē tiek izmantots komplekts ar 144 flīzēm, kas dekorētas ar tradicionālajiem ķīniešu simboliem (vai to tematiskajiem analogiem). Klasiskajā variantā visas flīzes tiek izvietotas sarežģītā daudzslāņu konstrukcijā (vispazīstamākā ir «piramīda» vai «bruņurupucis»). Mahjong partija parasti ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai — atkarībā no izvietojuma un spēlētāja pieredzes.

Spēlēt var gan ar īstu kauliņu komplektu (kas prasa pacietību sagatavošanā), gan — daudz vienkāršāk — datorā vai mobilajā ierīcē. Zemāk ir sniegts īss spēles mehānikas apraksts, tās oficiālie noteikumi un pārbaudīti padomi, kas noderēs gan iesācējiem, gan pieredzējušiem Mahjong cienītājiem.

No mehānikas viedokļa Mahjong veiksmīgi apvieno vienkāršas darbības ar lielu situāciju daudzveidību. Tas piesaista ar vizuālo skaidrību un izteiksmīgu dizainu: spēlētājs darbojas ar flīzēm, kas dekorētas ar rakstiem un simboliem, kas nedaudz atgādina domino. Tas rada īpašu atmosfēru: virtuālās flīžu konstrukcijas nojaukšana ir ne tikai aizraujoša, bet arī intuitīvi saprotama.

Spēles būtība ir atrast pārus ar vienādiem kauliņiem, taču ne visi ir pieejami uzreiz. Tādēļ spēlētājam jābūt uzmanīgam, jātrenē vizuālā atmiņa un stratēģiskā domāšana, jāplāno gājieni un jāizlemj, kurus pārus atvērt vispirms. Atšķirībā no tradicionālā Mahjong četriem spēlētājiem, šeit nav nejaušības elementa: visas flīzes tiek izvietotas iepriekš, un partijas iznākumu pilnībā nosaka pieņemtie lēmumi. Tieši šī skaidro noteikumu un intelektuālā izaicinājuma kombinācija ir padarījusi Mahjong populāru visā pasaulē.

Komplekta sastāvs

Mahjong komplekts sastāv no 144 kauliņiem, kas tradicionāli iedalās trīs kategorijās: pamata, goda un papildu. Šāds iedalījums palīdz labāk saprast komplekta struktūru un spēles īpatnības.

• Pamata. Šajā grupā ietilpst trīs «masti» — apļi, bambusi un rakstzīmes ar numuriem no 1 līdz 9. Katra flīze ir četros eksemplāros, kas nodrošina daudz kombināciju. Ērtībai uz tām ir arābu cipari, kas ļauj viegli atšķirt vērtības.
• Goda. Šeit atrodas īpašas nozīmes figūras: četri vēji — austrumu, dienvidu, rietumu un ziemeļu (katrs četros eksemplāros), kā arī trīs pūķi — sarkanais, zaļais un baltais (arī katrs četros eksemplāros). Šīs flīzes piešķir spēlei raksturīgu austrumniecisku noskaņu un bieži ir galvenie elementi izvietojumā.
• Papildu. Pie tām pieskaitāmas īpašas flīzes — četri ziedi un četras gadalaiki (pavasaris, vasara, rudens un ziema). Atšķirībā no citām kategorijām, katra no šīm flīzēm ir vienā eksemplārā, bez dublikātiem. Tām ir palīgfunkcija, taču tās nodrošina spēlētājam lielāku elastību un reizēm palīdz pabeigt izvietojumu.

Mahjong noteikumi: kā spēlēt

Mahjong pamatnoteikumi ir pietiekami vienkārši. Zemāk ir sniegti spēles procesa soļi un galvenie noteikumi:

• Izvietojuma sagatavošana. Mahjongā visas flīzes rūpīgi samaisa un izvieto ar attēlu uz augšu daudzslāņu figūras formā. Klasiskā konfigurācija — «bruņurupucis» — ir piecu līmeņu piramīda: pamatnē ir 87 flīzes, otrajā līmenī 36, virs tām 16, pēc tam 4 un visbeidzot viena virsotnē. Kopā — 144. Katrs jaunais līmenis tiek likts iepriekšējā centrā, tāpēc konstrukcija atgādina pakāpju torni. Šis izvietojums tiek uzskatīts par standarta: tieši to visbiežāk izmanto datorversijās un mācību piemēros. Pastāv arī citas variācijas — «siena», «tilts», «tornis» un daudzas citas. Tās vieno tas, ka daļa flīžu tiek aizsegtas ar citām — no augšas vai sāniem. Tieši tas rada galveno izaicinājumu: ne visi kauliņi ir pieejami uzreiz, un panākumi ir atkarīgi no tā, kurus pārus atvērs vispirms.
• Brīvie kauliņi. Spēlē drīkst noņemt tikai tos kauliņus, kas tiek uzskatīti par brīviem. Brīvs ir kauliņš, uz kura neatrodas citi un kam vismaz viena no garajām sānu malām ir pilnībā atklāta. Ja kauliņš ir bloķēts gan kreisajā, gan labajā pusē, tas nav pieejams. Pateicoties šim noteikumam, konstrukcija saglabā stabilitāti, un spēlētājam jāplāno darbības, pakāpeniski atverot jaunus pārus.
• Pāru noņemšana. Spēlētājs rūpīgi apskata laukumu un meklē divus brīvus kauliņus ar identiskiem attēliem. Atrodot atbilstošu pāri, viņš vienā gājienā noņem abus. Klasiskajā komplektā gandrīz visiem kauliņiem ir četri eksemplāri, tāpēc pārus var veidot dažādās kombinācijās. Ir arī īpaši gadījumi: komplektā ir astoņi īpaši kauliņi — četri gadalaiki un četri ziedi. Savās grupās tie tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem: jebkuru gadalaiku var noņemt ar citu gadalaiku, bet jebkuru ziedu — ar citu ziedu. Piemēram, «pavasari» var savienot ar «rudeni», bet «vasaru» ar «zimu». Pateicoties šai īpatnībai, šie kauliņi darbojas kā sava veida «džokeri» un nereti palīdz pabeigt izvietojumu, kad parasto pāru gandrīz vairs nav.
• Jaunu kauliņu atvēršana. Pēc brīvo kauliņu pāra noņemšanas tie pazūd no laukuma, un konstrukcija mainās. Bieži vien augšējo vai sānu flīžu noņemšana atver piekļuvi tām, kas iepriekš bija aizsegtas vai iespiestas starp kaimiņiem. Tādējādi iepriekš bloķētie kauliņi kļūst brīvi. Spēlētājs analizē jaunas iespējas un turpina meklēt pārus, pakāpeniski atklājot visu konstrukciju.
• Spēles mērķis. Galvenais spēlētāja uzdevums ir pilnībā nojaukt konstrukciju, noņemot visus 144 kauliņus. Ja izdodas noņemt pēdējo pāri, partija tiek uzskatīta par uzvarētu. Ja kādā brīdī vairs nav pieejamu pāru, bet uz galda vēl ir flīzes, izvietojums tiek pasludināts par neatrisināmu, un spēle beidzas ar zaudējumu. Reālās partijās tas notiek reti, īpaši datorversijās: tur sākotnējais izvietojums parasti tiek izveidots tā, lai būtu vismaz viens risinājums. Tomēr nenoteiktības elements saglabājas — dažkārt pat nevainojama stratēģija neglābj no strupceļa, ko izraisa neveiksmīgs sākotnējais flīžu izvietojums.
• Punktu un nejaušības trūkums. Klasiskajā Mahjong nav punktu skaitīšanas sistēmas un stingru laika ierobežojumu — mērķis ir vienīgi nojaukt visu konstrukciju. Tomēr daudzās datorversijās izstrādātāji pievieno punktus un taimeri, lai padarītu spēli konkurētspējīgāku. Šeit nav arī jaukšanas vai dalīšanas mehānikas, kas raksturīga kāršu spēlēm: visa pozīcija ir zināma jau no sākuma. Tāpēc Mahjong pieskaita pie mīklām ar atklātu informāciju: spēlētājs redz visu laukumu (izņemot aizsegtos apakšējos slāņus), un nejaušības ietekme ir minimāla. Katrs izvietojums ir fiksēta kombinācija, kur rezultāts gandrīz vienmēr ir atkarīgs tikai no spēlētāja pieņemto lēmumu pareizības.

Papildu iespējas

Daudzas mūsdienu Mahjong versijas ievieš papildu noteikumus un iespējas, kas padara spēli elastīgāku un aizraujošāku:

• Sajaukšana. Ja vairs nav iespējamo gājienu, programma ļauj vienu vai vairākas reizes partijā sajaukt atlikušās flīzes, tās nejauši samainot vietām. Šī funkcija dod otro iespēju atrisināt mīklu, taču, ja tiek izmantota punktu sistēma, var samazināt gala rezultātu.
• Padomi un atsaukšana. Padomu funkcija izceļ iespējamo pāri, bet atsaukšana ļauj atgriezties vienu gājienu atpakaļ. Šie rīki ir noderīgi mācībām un kļūdu labojumiem, bet pārmērīga to lietošana ievērojami atvieglo spēli.
• Spēle ar laiku. Dažās versijās ir pieejams taimeris, kas ierobežo partijas ilgumu. Šāds režīms piešķir sacensību elementu un pārvērš Mahjong par sacīksti ar laiku.
• Flīžu komplekts. Papildus klasiskajiem ķīniešu simboliem (bambusi, monētas, hieroglifi, vēji, pūķi, ziedi un gadalaiki) bieži tiek piedāvātas alternatīvas grafiskās tēmas: dzīvnieku, augļu, karogu vai svētku simbolu attēli. Tas nemaina noteikumus, bet padara spēli daudzveidīgāku un pieejamāku dažādām vecuma grupām.
• Izvietojuma lielums. Standarta spēlē tiek izmantotas 144 flīzes, tomēr ir sastopamas versijas ar mazāku vai lielāku flīžu skaitu. Iespējami kompakti varianti ar 72 vai 96 flīzēm, kā arī lieli izvietojumi ar 288 flīzēm un vairāk, reizēm izmantojot divus komplektus.
• Īpašās flīzes. Atsevišķās adaptācijās ir «mežonīgās» flīzes, kuras var savienot ar jebkuru attēlu, vai bonusa pāri, kas piešķir papildu punktus. Šie elementi nepieder pie klasikas, bet paplašina spēles iespējas.

Kopumā, kopš parādījās pirmā Lockarda versija, Mahjong pamatnoteikumi gandrīz nav mainījušies: jānoņem sakritīgie brīvo flīžu pāri, līdz tiek attīrīts viss laukums. Atšķirības starp versijām galvenokārt attiecas uz papildu funkcijām un vizuālo noformējumu, bet spēles būtība paliek tā pati. Apgūstot pamata principus, jūs viegli izpratīsiet jebkuru Mahjong paveidu.

Padomi Mahjong iesācējiem

Pēc noteikumu apgūšanas ir svarīgi izstrādāt pārdomātu spēles stratēģiju. Mahjong neprasa steigu — tieši otrādi, apdomāti gājieni ievērojami palielina iespējas gūt panākumus. Zemāk sniegtie ieteikumi palīdzēs spēlēt efektīvāk un gūt maksimālu baudu no procesa. Padomi ir sadalīti trīs grupās: vispārējie taktiskie principi, ieteikumi par prioritāšu noteikšanu un brīdinājumi par tipiskām kļūdām.

Taktika un stratēģiskās pieejas

Šie pamata paņēmieni palīdzēs pat tiem, kas spēlē pirmo reizi. Tie attiecas uz to, no kuras puses vislabāk sākt nojaukt izvietojumu un kā izvairīties no pārsteidzīgiem gājieniem.

• Strādājiet no malām un no augšas uz leju. Sākumā dodiet priekšroku pāriem, kas atbrīvo bloķētās zonas. Vispirms noņemiet flīzes augšējos līmeņos un malas flīzes garajās rindās. Tādējādi jūs «atslēdzat» konstrukciju, atverot piekļuvi centrālajiem un apakšējiem slāņiem. Šis princips atgādina gruvešu novākšanu: vispirms noņem ārējos gabalus, lai tiktu līdz dziļumam. Piemēram, pāris kolonnas augšpusē ir svarīgāks par tādu pašu pāri pamatnē — noņemot augšu, jūs uzreiz atverat vairākas jaunas flīzes.
• Analizējiet vairākus gājienus uz priekšu. Nesteidzieties noņemt pirmo atrasto pāri — vispirms izvērtējiet katras opcijas sekas. Mahjongā impulsīvas darbības nereti noved strupceļā. Jautājiet sev: «Ko atvērs šī pāra noņemšana? Vai nepaliks viena flīze bez pāra?». Noderīgs ieradums — vispirms apskatīt visus pieejamos pārus un tikai tad izvēlēties optimālo. Plānojiet vismaz 2–3 gājienus uz priekšu, īpaši tad, kad izvietojums sāk sašaurināties un iespēju kļūst mazāk. Šāda pieeja ievērojami samazina risku ar vienu nepareizu soli bloķēt svarīgas flīzes.
• Uzturiet līdzsvaru starp zonām. Centieties nojaukt izvietojumu vienmērīgi. Ja noņemsiet visus pārus tikai kreisajā pusē un neskarsiet labo, var rasties «nelīdzsvarotība»: viena laukuma daļa būs gandrīz tukša, bet otrā paliks cieši sagrupētas flīzes, kuras nav iespējams noņemt. Līdzīga situācija var rasties ar līmeņiem: pilnībā nojaucot augšējo slāni, viegli var aizslēgt garās rindas apakšā. Tādēļ rīkojieties mainot puses — noņemiet pāri kreisajā pusē, pēc tam paskatieties, ko var noņemt labajā, nojauciet piramīdu vienlaikus no augšas un malām. Šāds līdzsvars ļauj pakāpeniski «saspiest» konstrukciju no visām pusēm, neradot slazdus no neatņemamām flīzēm.
• Pievērsiet uzmanību vienādām flīzēm. Kad laukumā ir atvērtas trīs vienādas flīzes, jābūt uzmanīgam: noņemot nepareizo pāri, viena var palikt bez partnera. Šādā situācijā labāk noņemt tās divas, kas dod vislielāko labumu — atbrīvo jaunas pozīcijas vai noņem blokādi. Ja laukumā vienlaikus ir visas četras vienādās flīzes, tā ir reta veiksme: tās var noņemt divos secīgos gājienos bez riska.
• Atstājiet «ziedus» un «gadalaikus» beigām. Komplektā ir īpašas flīzes — četri ziedi un četri gadalaiki. Tie tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem savu grupu ietvaros, tāpēc jebkuru gadalaiku var noņemt ar citu gadalaiku, bet jebkuru ziedu — ar citu ziedu. Pateicoties tam, šīs flīzes bieži kļūst par «rezerves gājienu» un palīdz pabeigt spēli beigās. Tāpēc labāk tās neizmantot uzreiz, bet atstāt vēlākam, kad gājienu izvēle ir ierobežota.

Iesācēju kļūdas

Lielākā daļa zaudējumu notiek vienādu kļūdu dēļ. Ja par tām zināsiet iepriekš, tās viegli izvairīties.

• Haotiska spēle. Galvenā iesācēju kļūda ir pāru noņemšana haotiski, neņemot vērā sekas. Tā Mahjong ātri pārvēršas no mīklas par loteriju: paveiksies vai nē. Piemēram, iesācējs bieži uzreiz noņem pirmo atrasto pāri, pat neapskatot, kādi citi gājieni ir pieejami. Rezultātā var bloķēties svarīga zona. Izvairieties no šāda impulsīva stila. Vienmēr analizējiet izvietojumu kopumā — tas neaizņems daudz laika, bet pasargās no neatgriezeniskiem soļiem. Atcerieties: katram gājienam jābūt pārdomātam.
• Garās rindas. Vēl viena bieža kļūda — atstāt garās horizontālās rindas vai augstos stabus līdz beigām. Ja spēlētājs pakāpeniski nejauc garo slāni, spēles beigās var gadīties, ka visa rinda ir brīva tikai no vienas puses. Šādā situācijā katra flīze rindā paliek bez pāra, jo tās partneris no otras puses jau ir noņemts, un spēle apstājas. Lai to nepieļautu, neļaujiet «astēm» un «torņiem» pārāk ilgi palikt izolētiem. Nojauciet tos, cik iespējams, neļaujot uzkrāties flīzēm bez pāriem.
• Gājiena atsaukšana. Daudzi iesācēji kautrējas izmantot atsaukšanas funkciju, uzskatot to par krāpšanos. Patiesībā pēdējā gājiena atsaukšana ir vērtīgs mācību rīks. Ja esat izdarījis gājienu un uzreiz saprotat, ka tas bija kļūdains (piemēram, radās strupceļš), droši atgriezieties un izmēģiniet citu variantu. Tas ir īpaši noderīgi izvietojuma beigās, kad palikuši tikai daži pāri un kļūdas cena ir augsta. Protams, labāk ir censties paredzēt iepriekš, bet atsaukšana ir paredzēta tieši kā aizsardzība pret nejaušām kļūdām — izmantojiet to saprātīgi, un spēle būs patīkamāka.
• Koncentrācijas zudums. Mahjongā svarīgi saglabāt koncentrēšanos: jāatceras dažādu flīžu novietojums. Iesācēji bieži saskaras ar diviem galējiem gadījumiem — sāk meklēt vienu konkrētu flīzi pa visu piramīdu vai, pretēji, tik ļoti pierod pie laukuma skata, ka vairs nepamana acīmredzamus pārus. Lai no tā izvairītos, ir lietderīgi ieturēt īsas pauzes un atgriezties pie izvietojuma ar «svaigu skatienu». Var apskatīt laukumu slāni pa slānim vai sadalīt to domās zonās un pārbaudīt katru atsevišķi. Ja jūtat nogurumu, labāk apstāties un turpināt vēlāk — bieži vien jaunie pāri uzreiz kļūst redzami.

Pieredzējušu spēlētāju paņēmieni

Kad apgūsiet pamatus, var izmēģināt smalkākas stratēģijas. Tām vajadzīga neliela pieredze, bet tās ievērojami palielina iespējas gūt panākumus.

• Izmantojiet izslēgšanas metodi. Kad izvietojums kļūst sarežģīts, noderīgi darboties ar izslēgšanas metodi — kā mīklās, piemēram, sudoku. Ideja ir savlaicīgi atmest gājienus, kas acīmredzami ved strupceļā. Piemēram, ja noteikta pāra noņemšana atstāj jūs bez turpmākām iespējām, labāk to pagaidām neaiztikt. Pamēģiniet prātā izspēlēt vairākus gājienus uz priekšu: «Ja noņemšu šīs flīzes — vai parādīsies jauni pāri? Vai labāk noņemt citas?». Šāda «prāta izmēģināšana» palīdz izvēlēties labāko variantu. Laika gaitā šāda analīze notiks automātiski, un ātrāk atradīsiet pareizos risinājumus.
• Atcerieties aizsegtās flīzes. Dažos izvietojumos var pamanīt daļas no slēptajiem zīmējumiem, īpaši augšējos slāņos. Piemēram, klasiskajā «bruņurupucī» otrajā līmenī zem virsotnes atrodas četras flīzes, kuru malas ir nedaudz redzamas. Šādi pavedieni ļauj nojaust, kādi pāri parādīsies vēlāk, un, ja vēlaties, paturēt atbilstošo flīzi līdz vajadzīgajam brīdim. Tomēr šī metode ne vienmēr darbojas: lielākajā daļā pozīciju slēptie slāņi ir pilnībā pārklāti. Tāpēc izturieties pret to kā pret papildpalīdzību, nevis garantētu stratēģiju.
• Trenējieties ar laiku. Kad jau pārliecinoši pabeidzat izvietojumus bez steigas, varat sarežģīt uzdevumu — ieslēdziet režīmu ar taimeri vai uzstādiet sev laika ierobežojumu. Šāda pieeja piešķir azartu un palīdz attīstīt prasmi ātri atpazīt pārus. Ērti sākt ar mazākiem mērķiem: piemēram, nojaukt «bruņurupuci» 10 minūtēs, pēc tam mēģināt 7 vai 5 minūtēs. Laika gaitā acs pierod gandrīz automātiski uztvert sakritības, un spēle sāk šķist kā plūdums. Taču jāatceras: ātrumam ir nozīme tikai pēc tam, kad apgūti pamata principi un pārdomāta stratēģija, pretējā gadījumā treniņš pārvēršas haotisku gājienu izmēģināšanā.

Ievērojot šos padomus, jūs būtiski palielināsiet veiksmīgo partiju procentu un gūsiet vairāk gandarījuma no spēles. Mahjong ir mīkla, kas novērtē uzmanību pret detaļām, pacietību un pārdomātību. Pat viena sarežģīta izvietojuma pabeigšana sniedz gandarījuma un progresa sajūtu. Laika gaitā katram spēlētājam veidojas savi paņēmieni un ieradumi, bet pamata principi paliek noderīgi jebkurā līmenī — no iesācēja līdz pieredzējušam cienītājam.

Mahjong ir spēle, kurā katrs atrod kaut ko sev. Dažiem tā kļūst par rīta vingrinājumu prātam, citiem — vakara atpūtu pie klusas mūzikas. Kad esat apguvis noteikumus un stratēģijas, esat gatavs pāriet no lasīšanas uz praksi. Atcerieties, ka Mahjongā nav pretinieku un neviens nesteidzina — tā ir spēle dvēselei, kur galvenais pretinieks un galvenais sabiedrotais reizē esat jūs paši. Noņemot pāri pēc pāra, jūs it kā meditējat, iegrimstot īpašā domāšanas ritmā. Tajā pašā laikā jūs izjūtat pētnieka azartu, atklājot seno rakstu, kas paslēpts kauliņu kaudzē.

Pamēģiniet izmantot aprakstītos padomus, un drīz pamanīsiet, ka izvietojumi, kas šķita neatrisināmi, sāk padoties. Un, ja kas neizdodas — nekas traks: katra jaunā spēle ir neatkārtojama, un tieši tajā slēpjas tās burvība. Mahjong māca, ka pacietība un uzmanība spēj atrisināt pat visgrūtāko uzdevumu. Varbūt ne katrs solitērs izdosies, taču katrs noteikti sniegs jaunus mazus atkl